Latvijas Ātro kredītu burbulis un šokējošas aizkulises

Ātro kredītu nepietiekami kontrolētais pieaugums draud izvērsties kārtējā ekonomikas burbulī un krīzē. Valdība imitē raizes un vēlmi ieviest kārtību, taču patiesībā valstsvīri paši gūst labumu no ātro kredītu biznesa un nav ieinteresēti situāciju mainīt.

Laiks starp ekonomikas burbuļiem vidēji pasaulē ir 7 līdz 9 gadi, tomēr izskatās, ka Latvijā šis rādītājs varētu tikt pārsists ar briestošo ātro kredītu burbuli. Daudzi pat nepamanīja, ka pamati nākamajai krīzei Latvijā tika likti jau nekustamo īpašumu burbuļa sākumā (ātrie kreditori Latvijā sāka aktīvi darboties 2008. gadā). Tikai 2013. gada 22. janvārī Daniels Pavļuts (Ekonomikas ministrija) nāk klajā ar paziņojumu, ka ātro kredītu nozarē saskatāmi jauna burbuļa riski, un saeimā tiek iesniegti grozījumi par kredītu izsniedzēju darbību, kas paredz tos vairāk kontrolēt un ierobežot nesamērīgās soda sankcijas.

Der pievērst  uzmanību faktam, ka līdz brīdim, kad valdība sāk kaut ko darīt kredītu problēmas sakarā ir pagājuši 5 gari gadi! Un jau no paša sākuma bija skaidri redzams, ka tas tautu dzen vēl lielākos parādos. Vienīgā vērā ņemamā aktivitāte, kas  līdz šim ir notikusi šajā sakarā ir 50 tūkstošu latu licencēšanas nodeva, kas tika ieviesta 2011. gadā. Tomēr gudrie sapratīs, ka šis bija lielo spēlētāju iniciēts solis, lai apkarotu sīkos konkurentus, kuru straujais pieaugums sāka traucēt darbam. 50 tūkstoši lati lielajiem ātrajiem aizdevējiem ir sīkums.

Ameriks no sms kredītu kompānijas saņem 81 847 latus

Kam un kāpēc ir izdevīgs šis ātro kredītu burbulis? Pirmkārt tas ir ļoti ienesīgs bizness, kurā ar lobēšanu un kapitāldaļām ir iesaistītas arī augstu stāvošas amatpersonas. Piemēram Andris Ameriks 2011. gadā caur ofšoriem ir saņēmis  81 847 latus no dalības ātro kredītu uzņēmumā – ieguldījis 500 000 EUR un nopelnījis 20% (Puaro raksts par Ameriku un sms credit http://ej.uz/69mu). SMS Credit reklāmas uz Rīgas Domes rēķinu aizmugurēm ir tikai maza niansīte lielajā shēmā. Protams, ka Ameriks nav vienīgā amatpersona, kas gūst labumu no šīs nozares un ir ieinteresēts to lobēt un aizsargāt.

Otrs aspekts, kas padara ātros kredītus interesantus valdības līmenī ir IKP pieaugums un ekonomikas sildīšana, ko radījusi šī nozare. Zinot, ka ātros kredītus līdz šim izmantojuši gandrīz pusmiljons Latvijas iedzīvotāju un, ka vidējais aizņēmuma apjoms ir 150 Ls (http://ej.uz/c72q) var viegli sarēķināt, ka kopējā apgrozībā nonākusī summa ir ap 750 miljoniem latu, jeb gandrīz viens miljards latu! Tā ir nopietna summa, kas virspusēji skatoties uzlabo valsts ekonomikas rādītājus un ir labs instruments, lai valdība varētu palepoties ar panākumiem valsts ekonomikas atlabšanas un izaugsmes veicināšanā. Taču patiesībā, tā ir kārtējā „virtuālā nauda ar laika degli”, kas ar laiku radīs nopietnas globālas problēmas. Analoģiska bija situācija bija ar nekustamo īpašumu burbuli – kad jau sen tika runāts par nepieciešamību iegrožot īpašumu kreditēšanu, bet neviens īsti negribēja pāragri nogriezt sildošo un ienesīgo artavu.

Kādēļ bija vajadzīgi 5 gadi, lai valdība sāktu aktīvāk ierobežot ātros aizdevējus? Tādēļ, ka brīdī, kad aizdevumi tiek apgriezti tiek negatīvi ietekmēti arī valsts ekonomiskie rādītāji. Un pat sociāli atbildīgie valsts kalpi neuzdrošinājās to darīt, kamēr „uz papīriem” neesam atguvušies no iepriekšējās krīzes, jo tas draudētu ar sankcijām no Eiropas un atkritienu bedrē.

Bez tam ir vēl viens spēcīgs spēlētājs, kas ietekmē šābrīža situācija un darbības – tas ir banku sektors, kuram ātro kredītu uzņēmumi noņem arvien lielāku daļu no iespējamiem darījumiem. Tādēļ, visticamāk, banku lobijs ir viens no vērā ņemamiem katalizatoriem jaunajiem grozījumiem pret ātrajiem kreditoriem.

Topošais regulējums atvieglos dzīvi parādos nonākušajiem

Iesniegtie grozījumi ne tikai atvieglos dzīvi lielajām bankām, bet arī, iespējams, aizsargās kredītņēmējus, jo tajos paredzēts ierobežot ātro kredītu aizdevumu likmju apmēru, soda sankcijas, sakārtot aizdevumu izsniegšanas kārtību, kā arī noteikt stingrākus kritērijus kredītu mārketinga aktivitātēm. It kā ļoti skaisti un loģiski, vai ne? Tikai žēl, ka ar piecu gadu novēlošanos. Kārtējo reizi tiek vicinātas dūres pēc kautiņa, tad kad jau sen daudziem radušās neatgriezeniskas problēmas. Bet kā saka – labāk vēlāk nekā nekad.

Nobeigumā jāatzīmē, ka īstermiņa aizdevumi nebūt nav ļaunuma sakne, tie palīdzējuši neskaitāmiem grūtībās nonākušiem cilvēkiem, kuriem bijušas  steidzami nepieciešamas zāles,  remonts vai citas sadzīviskas lietas. Ne visiem ir radi vai draugi no kuriem vajadzības gadījumā aizņemties. Problēma slēpjas nevis opcijā aizņemties ātros kredītus, bet gan tajā, ka lielākā daļa cilvēku aizņemas neparēķinot vai, cik un kādā termiņā varēs atdot. Ātro kredītu procentu likmes ir augstas tādēļ, ka liela daļa tos neatdod un likmes paredzētas īsam termiņam nevis vairākiem mēnešiem. Šie uzņēmumi galvenokārt pelna nevis no pamata likmēm, bet gan no kredītu pagarināšanas likmēm, jeb no neapdomīgajiem aizņēmējiem.

Uzņēmumi vienmēr būs ieinteresēti nopelnīt vairāk uz vientiešu rēķina un biznesa nozares, kurās apgrozās milzīgas naudas summas visos laikos un valstīs agrāk vai vēlāk saaug ar politiskajām intrigām – tas diemžēl ir neizbēgami. Taču no nonākšanas kredītu jūgā gan ir iespējams izbēgt, pat ja nepieciešams aizņemties. Tādēļ beigsim ar jau novazāto, bet patieso ieteikumu – aizņemieties apdomīgi un salīdziniet pirms aizņemties!

Paldies, būšu ļoti pateicīgs par share vai tweet.